Frankfurtē izskanējušas Baltu vienības dienas

By | 24/09/2019

Ar piepildītu programmu ir pavadītas pirmo reizi ārpus Latvijas organizētās “Baltu vienības dienas”, kas šā gada 20.–22. septembrī pulcēja Frankfurtes un tās apkārtnē dzīvojošos latviešus, viņu ģimenes locekļus un mūsu vācu un cittautiešu draugus, lai sniegtu priekšstatu par vismazāk zināmo baltu cilšu vēsturisko periodu līdz vācu krustnešu ekspansijai 13. gadsimtā.

“Baltu vienības dienu” svinības ir aizgūtas no Latvijas, kad Latvijas Saeima un Lietuvas Seims 22. septembri izvēlējās kā atceres un atzīmējamu dienu par godu 1236. gada 22. septembrī notikušajai Saules kaujai, kurā žemaišu un zemgaļu apvienotais karaspēks iznīcināja krustnešu apvienoto karaspēku.

Šī atceres diena bija lielisks stimuls sapulcināt latviešus un citu Baltijas tautu pārstāvjus, lai satiktos un ne tikai pārrunātu kopīgos pagātnes notikumus, bet arī dalītos pieredzē, dzīvojot ārpus savas valsts robežām. Bagātīgie lekciju kursi, dokumentālā filma ar surdotulkojumu cittautu ciemiņiem un daudzveidīgās praktisko darbu meistardarbnīcas sniedza zināšanas jebkurai gaumei un ikvienam, kurš interesējas par baltu kultūru.

“Baltu vienības dienas” norisinājās trīs dienas. Pasākumu tika atklāts ar Latvijas Universitātes profesora, mākslas zinātņu doktora, komponista un etnomuzikologa Valda Muktupāvela uzrunu, kurš akcentēja šodienas vēsturiskās identitātes meklējumu aktualizāciju, uzdodot pašiem sev jautājumu, kas mēs esam, no kurienes nākam un kurp virzāmies. Vakara otrajā daļā kultūras vēsturnieks un arheologs Juris Urtāns ar savu lekciju kursu iepazīstināja auditoriju ar baltu cilšu attīstības vēsturi un tās mūsdienu arheoloģiskajiem pierādījumiem, kas bija lielisks ievads brāļu Ābeļu režisētajai vēsturiskajai piedzīvojumu filmai “Baltu ciltis. Eiropas pēdējie pagāni”. Filma ir unikāla, jo Latvijas kino vēsturē šī tēma ir apskatīta pirmo reizi. Mums bija prieks to atvest uz Vāciju, tas bija vizuāls vēstījums par baltu ciltīm, kas ir viena no lielākajām un mitoloģijā dzīvojošajām etniskajām grupām Eiropā.

Sestdiena sākās ar senās latviešu kultūras eksperta, etnomuzikologa, LU profesora Valda Muktupāvela lekciju kursu, kurš mūs izglītoja atšķirībās identitātes jautājumā – “Balti un Baltija”, kā arī tautas mūzikas instrumentu iepazīšanā, par to skanējumu senajās un jaunajās atskaņošanas tradīcijās. Profesors bija atvedis dažus spilgtākos latviešu senās mūzikas instrumentus, seno kokli un dūdas jeb – pēc paša etnomuzikologa nosaukuma precizējuma – somu stabules, tādējādi mums demonstrējot spēlētmāku un instrumentu īpašo skanējumu.

Paralēli lekciju kursiem visas dienas garumā bija iespēja piedalīties praktiskajās nodarbībās, īpaši aicināti bija ģimenes ar bērniem. Mazākie darbojās seno lībiešu un latgaļu arheoloģisko krellīšu vērpšanā, tā izdaiļojot sevi līdzīgi skaistām baltu cilšu meitenēm. Savukārt puišiem un pārējiem interesentiem bija iespēja savu amata darinājuma talantu pierādīt rotkaļa Andreja Jakubovska seno rotu meistardarbnīcā. Iepazīstot senlatviešu zīmju nozīmi un izvēloties to kā savu dzīvesziņas simbolu, varēja izkalt pats savu rokassprādzi un gredzenu. Rotkaļa darbnīcai bija tik liela atsaucība, ka reizēm pat bija jāpiesakās rindā. Meistars no Latvijas bija atvedis lielu rotu kolekciju, kas darinātas pēc dažādu cilšu tautas tērpiem, – no gredzeniem līdz kakla riņķiem un saktām, kurus turpat varēja iegādāties.

Vienlaikus risinājās tērpu vēsturnieces Guntas Deģes arheoloģiskā tērpa izgatavošanas meistardarbnīca. Pašām mazākajām kreļļu vērpšanas dalībniecēm piebiedrojās pieaugušie, kas aizrautībā auda tautastērpa jostas tās vissenākajā aušanas tehnikā – celošanā. Ārkārtīgi izzinošs bija Guntas Deģes kurss par vēlā dzelzs laikmeta (9.–13. gs.) sieviešu un vīriešu tērpiem, rotām un to atšķirībām latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem, kuršiem un lībiešiem. Katrs tērps tika iztirzāts līdz detaļām. Gunta atveda no Latvijas arheoloģisko tērpu oriģinālkopiju paraugus, kurus mēs varējām ne tikai izpētīt un aptaustīt, bet arī paši vilkt mugurā, tādējādi iejusties senču ikdienā un uz attiecīgās telpas dekorāciju fona piemiņai iemūžināt skaistus fotomirkļus.

Latviskās identitātes apzināšana nav iespējama bez tautasdziesmu apgūšanas, tāpēc enerģiskā un harismātiskā vokālā pedagoģe Igeta Ozoliņa (toreiz pieteikta kā Igeta Gaiķe) aicināja skolēnus uz savu meistardarbnīcu, kurā tika raisīta interese dziedāt melodijas, pašiem pievienojot dainu tekstus, iepazīt gadskārtu un ģimenes ieražu dziesmas, kā arī apgūt interneta resursus – kā palīgus tautasdziesmu dziedāšanā kultūras uzturēšanai ārpus Latvijas.

Vakara kulminācijā koncerta sākumdaļā uzstājās tikko no Briseles iebraukusī bijusī Latvijas kultūras ministre un tagadējā Eiroparlamenta deputāte Dace Melbārde. Viņa uzsvēra triju Baltijas valstu vēsturisko vienotību, kā arī pieminēja vācu vīru koru kustību 19. gadsimtā, kura aizsāka visu mūsu Dziesmu svētku tradīciju, kas ir kļuvuši par UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Deputāte aicināja ieviest tradīciju aizdedzināt ugunskurus seno baltu cilšu pilskalnos. Senajos laikos tas bija signāls pret uzbrucēju draudiem, aicinot visus apvienoties vienotā spēkā, bet mūsdienās tas varētu būt kā apliecinājums senajai baltu kultūrai. Uguns tēmu turpināja Igetas Ozoliņas vadītais ansamblis “Stiprās sievas”, ietverot sievišķību apliecinošas, mīlestību pret Latviju izsakošas dziesmas, rotāšanas melodijas un spēka dziesmas. Dziesmu skanējumu papildināja tautas instrumentu skaņas Muktupāvela spēles interpretācijā. Koncertā uzstājās arī mūsu pašu Frankfurtes meiteņu kokļu ansamblis Laimas Španheimeres vadībā, kura latviešu diasporās uztur kokles mākslas spēlēšanas tradīciju. Vakars noslēdzās īsti latviskā gaisotnē ar pārrunām pie speķa pīrādziņu un smalkmaizīšu “Vecrīga” galda.

Trešajā, pēdējā, dienā turpinājās aizraujošās tērpu, seno rotu darināšanas un vokālās meistarklases. Laikapstākļi mūs lutināja, un darbošanās notika laukā, piešķirot latvisko, dabai pietuvināto īpašo atmosfēru.

Ceru, ka šis pasākums iedvesmoja mūs turēties kopā un neizšķīst pasaules globālajā plūdumā. Tāpat kā toreiz Saules kaujā, mēs būsim neuzvarami tikai ar kopīgu un vienotu mērķi.

Baltu vienības dienu Frankfurtē iniciatore Ineta Karelsa

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *